Nezināms flāmu mākslinieks, 1496, Koninklijk Museum voor Schone Kunsten, Antwerp, © Web Gallery of Art
Saimniekiem un saimniecēm, savukārt, jāvalda pār saviem kalpiem, kalponēm un strādniekiem ne nikni un bargi, ne tā, lai visas lietas tiktu pieprasītas visstingrākajā veidā, bet – savu reizi arī kaut ko atlaižot un paskatoties caur pirkstiem ļaužu brīvības dēļ.
Jo nevienā kārtā nav iespējams, ka vienmēr viss notiktu pilnīgi precīzi, jo dzīvojam šeit, uz zemes, nepilnībā. Par to runā Sv. Pāvils Kol. 4:1: “Kungi, kā tas ir pareizi un taisnīgi, tā darait saviem kalpiem; jūs zināt: arī jums ir Kungs – debesīs.”
Tādēļ – tāpat kā kungi nevēlas, lai Dievs izturētos pret viņiem ar vislielāko bardzību, bet gaida, ka savā žēlastībā tiem daudzas lietas atlaistu: tā arī viņiem pašiem jābūt vēl iecietīgākiem pret saviem ļaudīm un dažkārt arī jāpiekāpjas tiem, tomēr uzcītīgi jāraugās, lai viņi rīkotos taisnīgi un mācītos bīties Dievu.
Tad nu redzi, kādi labi darbi darāmi nama saimniekam un saimniecei, cik brīnišķīgā veidā Dievs noliek visus labos darbus mūsu priekšā – tik tuvu, tik dažādos veidos, tik pastāvīgi un noteikti, ka mēs nedrīkstam vaicāt pēc labiem darbiem un it labi varētu aizmirst visus pārējos liekulīgos, tālos, cilvēku izdomātos darbus, tādus kā svētceļošana, baznīcas celšana, atlaižu meklēšana un līdzīgus.
Šeit būtu jāsaka arī par to, ka sievai jābūt paklausīgai un padevīgai savam vīram kā savam kungam, viņai jāpiekāpjas, jāklusē un jāatzīst viņa taisnība – ja vien tas nav pret Dievu.
Savukārt vīram ir jāmīl sava sieva, dažās lietās jāpiekāpjas viņai, nav jābūt bargam pret viņu, kā daudzviet saka Sv. Pēteris un Pāvils 1. Pēt. 3:5-7; Efez. 5:22-25; Kol. 3:18-19; taču tas attiecas uz tālāko desmit baušļu izklāstu, un ir viegli saprotams, lasot šīs vietas.
Luters