Bet ja es to daru, ko negribu, tad darītājs neesmu vairs es, bet manī mītošais grēks. (Rom. 7:20) Ja nebūtu šā mūsos mītošā grēka, tad nebūtu arī visu to grēku, ko mēs darām. Šis ir grēks, kas netiek izdarīts – kā visi pārējie -, bet kas dzīvo, ir un paliek, darīdams visus pārējos grēkus, ne […]
Japāna ir apbrīnojama zeme. Tokijā, kurā kopā ar piepilsētām ir 12 miljoni iedzīvotāju, ir tikpat kā neiespējami uzskriet kādam uz ielas vai metro, kaut arī kustība ir tāda kā skudru pūznī. Cilvēciski raugoties, tur ir perfekta sabiedrība, noziedzības tikpat kā nemaz, visur valda savstarpēja cieņa. Tomēr šķiet, ka visa šī kārtība un labklājība ir balstīta […]
Kristus mūs ar Savām asinīm atsvabinājis no mūsu grēkiem un darījis mūs par ķēniņiem, par praviešiem Dievam, savam Tēvam. (Jņ. atkl. 1:5–6) Ticīgie ir īsti ķēniņi – ne tā, ka viņi valkātu zelta kroņus, turētu zelta scepterus, tērptos zīdā, samtā, purpura un zelta drānās, bet, kas ir vēl daudz vairāk, viņi kļuvuši par kungiem, kas […]
Kad Jēzus bija piedzimis Bētlemē, Jūdas ķēniņa Hēroda laikā, redzi, gudri vīri no austrumu zemes atnāca uz Jeruzālemi un sacīja: “Kur ir jaunpiedzimušais Jūdu ķēniņš? Jo mēs Viņa zvaigzni redzējām austrumu zemē un atnācām Viņu pielūgt.” Kad ķēniņš Hērods to dzirdēja, tad viņš izbijās un visa Jeruzāleme līdz ar viņu. Un, saaicinājis visus tautas augstos […]
Tu turies ar savu ticību. Tāpēc neesi iedomīgs, bet pilns bijības! (Rom. 11:20) Dažs labs izcils svētais var, gluži nemanot, kļūt ticībā vājāks nekā es. Tāpat arī man Dievs šai pašā brīdī var dāvāt lielu, stipru ticību, bet, iekams vēl pagūšu apdomāties, Viņš var ļaut man atkal atkrist un dot ticību kādam citam lielam grēciniekam. […]
Jēkaba sapnis, kokgriezums, Lubeck Bibel, 1494. Cik bijājama ir šī vieta, te tiešām ir Dieva nams, un še ir Debesu vārti. (1. Moz. 28:17) Te tu redzi, ka Dievs par Savu namu nesauc krāšņās ēkas, kuras mēs esam uzcēluši. Dievs neprasa, lai šim namam būtu augstas velves nedz arī, lai tas būtu iesvētīts. Kas tad […]
Gandrīz vienlaikus ar Kornēlija vīziju notika vēl kāda līdzīga parādīšanās vīzijas veidā apmēram divu dienu gājuma attālumā no Cēzarejas, kur dzīvoja romiešu centurions Kornēlijs. Šoreiz liecinieks šiem notikumiem bija apustulis Pēteris, kas aizvien vēl atradās Jopē ādmiņa Sīmaņa mājā. Lai gan abas šīs vīzijas viena no otras atšķiras, tomēr to ietekmei uz katru no šiem […]
Un Pāvils naktī redzēja parādību: kāds maķedonietis stāvēja, viņu lūgdams un sacīdams: “Nāc uz Maķedoniju un palīdzi mums!” Kad viņš šo parādību bija redzējis, mēs gribējām tūdaļ iet uz Maķedoniju, saprazdami, ka Dievs mūs aicina viņiem sludināt Evaņģēliju.” (Ap. d. 16:9-10) Tā Dievs mēdz rīkoties ar saviem ļaudīm – Viņš neļauj tiem ilgi palikt vienā […]
Anšlavs Eglītis sava romāna „Es nebiju varonis” nobeigumā kodolīgi un asprātīgi rezumē attiecības ar savu tautu, kad liek savam varonim Rainim Ozolājam nopūsties, „Kā zināms – ar latviešiem ir grūti, bet bez viņiem nevar nemaz…” Šī patiesīgā atziņa mudina arī mani izsacīt savas domas un jūtas par mūsu tautu. Īpaši jau tādēļ, ka pēdējos gados […]
Tā stāv rakstīts, ka Kristum bija ciest un augšāmcelties no mirušiem trešā dienā un kā Viņa vārdā būs sludināt grēku piedošanu visām tautām, iesākot no Jeruzālemes. (Lk. 24:46–47) Sludināt grēknožēlu nozīmē – nosaukt cilvēkus par grēciniekiem un sacīt, ka viņiem jālabojas. Visu kopā saņemot – sludināt grēknožēlu, nozīmē – atklāt ļaudīm, ka viņi dzīvo […]