GRAFITI – HULIGĀNISMS VAI MĀKSLA?

GRAFITI – HULIGĀNISMS VAI MĀKSLA?

Domājot par grafiti un no tās atvasinātajiem pašpuiku ķēpājumiem uz sienām – šo savdabīgo un garāmgājēju skatu piesaistošo pilsētas vides sastāvdaļu – , iztēlojos tālas nākotnes vīziju. Pasauli skārusi globāla katastrofa, bojā gājušas gandrīz visas civilizācijas uzkrātās kultūras vērtības, arī grāmatas un manuskripti. Nedaudzie dzīvi palikušie cilvēki pēta iepriekšējo kultūru atstātās rakstu zīmes. Taču viņiem […]

KĀDĒĻ LATVIETIS DZIED? (VI)

KĀDĒĻ LATVIETIS DZIED? (VI)

 Anša Cīruļa ilustrācija Latvju dainu 6.sēj. Luda Bērziņa sakopojumā, Rīga: Valters un Rapa, 1932. Attēls: www.lu.lv (Nobeigums.) B. Dziesmu un dziedāšanas kavētāji. Lai gaišāki saredzētu iemeslus, kas skubina dziedāt, izcelsim arī motīvus, kas kavē dziedāšanu. Par fiziskiem un fizioloģiskiem kavēkļiem un trūkumiem nerunāsim. Kam nav veselas organisma funkcijas, tas nevar “balsi pacilāt” (690). Tādi dziedātāji […]

KĀDĒĻ LATVIETIS DZIED? (V)

KĀDĒĻ LATVIETIS DZIED? (V)

Attēls: www.letonikasprogramma.lv VII. Dziesmu dvēsele un gara dzīve. A. Dziesmu veicinātāji. Dvēsele dzen kustēties, būt aktīvam. 1. Darba tikums. Darba ritms atbilst asins kustību ritmam, pēdējais regulējas pēc dvēseles ritma, kas savukārt izpaužas dziesmā. Tā skan darbā dziesma un dziesmā darbs. “Kura laba dziedātāja, tā tikusi darbiņā”. Te izteikta darba ētika, kas vada dzīvi pēc […]

KĀDĒĻ LATVIETIS DZIED? (IV)

KĀDĒĻ LATVIETIS DZIED? (IV)

Attēls: http://valoda.ailab.lv VI. Dziesmu dvēsele un organisms. 1. Organisko funkciju sakarība un atkarība. Visām skaņām, bez šaubām, ir savi fiziskie iemesli, piem., mežu šalkšana, jūras krākšana u.t.t.. Dzīvo īpatņu dziesmu pasaulē liela loma fizioloģiskajām funkcijām, piem., plaušām, rīklei, balsij. Vērojumi rāda, ka primitīvām tautām un bērniem kaut kurā darbībā līdzi darbojas, zinot vai nezinot, visi […]

KĀDĒĻ LATVIETIS DZIED? (III)

KĀDĒĻ LATVIETIS DZIED? (III)

Foto: http://www.zudusilatvija.lv V. Dziesma un dziedāšana 1. Domas par dziesmas skaistumu. Dziedāšanas fakts par sevi jau apliecina, ka dziedāt ir estētiska vajadzība, pat nepieciešamība. Ir daudz trokšņu – atomu kustība, bet visi tie nesniedz estētiskas baudas. Tikai tādi trokšņi, kur valda zināma vienādība, vai kārtība, vienmērība, vai proporcionalitāte dažādībā, ierosina dvēseles estētisko gaumi. Tādus trokšņus […]

KĀDĒĻ LATVIETIS DZIED? (II)

KĀDĒĻ LATVIETIS DZIED? (II)

III. Dziesmu dārgums. 1. Dievotās dziesmas. Lielo jautājumu, kur cēlies tāds dziedātājs (-a), runātājs (-a), kas “dziedādams vien staigāja ar savām māsiņām”, dziedādama vainagu pin, puķes rauj, maltuvē iet, daiļu darbu dara (186). Latvietis atbild atkal jautājuma formā: “Vai tas nav paša Dieva devums, likums?” Visu dziesmu pirmsākums meklējams pēc latviešu ticējuma reliģiozā sfērā. Kur […]

KĀDĒĻ LATVIETIS DZIED? (I)

KĀDĒĻ LATVIETIS DZIED? (I)

 Voldemārs Maldonis (1870-1941) Ievadam. Atbildi tādam jautājumam pamatošu šoreiz ar motīviem, ko izvirza 1052 tautas dziesmas Kr. Barona “Latvju dainās” I. nodaļā par “dziesmām un dziedāšanu” un Latvju tautas dainas I. sējumu. Ar šo psiholoģisko meklējumu pa daļai var apgaismot arī lielo problēmu par to, kādāļ cilvēki dzied, jo visas tautas ir cilvēces organisma sastāvdaļas, […]

***

***

Puķītes, Jan Baptist van FORNENBURGH, Musée du Louvre, Paris, © Web Gallery of Art Manā prātiņā brīvības krātiņā Putniņš dzīvo, tam tā gribas lidot! Manā sirsniņā pašā virsiņā Uzarts lauks, tur ziedēs un plauks Brīnumu puķītes. Domas kā skuķītes Turp tad ies rotāties. Brīvais putniņš lidinās pāri, Skuķi plūks puķītes priecīgi, kāri, Smukus un apaļus […]

1941. GADA UPURU PIEMIŅAI

1941. GADA UPURU PIEMIŅAI

Naktis baltās nebeidzas un dziest, Aizmirsies ir tumsas melnais auts, Jaunas domas sirdī briest un briest, Sapņi nelūgti man’ tālos ceļos sauc… Šonakt tālu prom no dzimtās zemes Domas žigliem putna spārniem skrien, Zinu to, ka Jāņugunis spīgo, Atceros, ka bērzu birzīs līgo dziesmas dzied Un, kad pirmie saules stari logos Sveikas īsai Jāņunaktij teiks, […]

JAKOBS FLORENTĪNS LUNDBERGS

JAKOBS FLORENTĪNS LUNDBERGS

Turpinot nelielo rakstiņu virkni par 19. gadsimta latviešu mācītājiem, kas darbojušies avīžniecībā, pieminēšanas vērts ir Biržumuižas mācītājs Jakobs Florentīns Lundbergs (Lundberg, 1782–1858), kas ar saviem iesūtījumiem bagātināja gan „Latviešu Avīžu”, gan „Latviešu Ļaužu Drauga” lappuses. Viņa paveiktais neaprobežojas ar korespondencēm par sava laika un apkārtējās dzīves norisēm, lai arī to skaits ir ievērojams – ap […]