Paula Ozola. Maijā atveras ziedi un cilvēku sirdis maigumam un mīlestībai, maijā svinam māmiņu un ģimenes dienu, tāpēc maiju pamatoti var uzskatīt par sievišķīgu mēnesi. Neviļus nāk prātā domas par sievietēm un viņu vietu dažādās dzīves jomās, šoreiz par sievietes attiecībām ar grāmatu. 20. gadsimtā pēc izcīnītām pilsoniskajām tiesībām būtiski pieauga daiļā dzimuma vieta dažādās […]
Jānis Poruks (1871-1911) 1906. gads. “Tuvojās pavasaris. Nu jau biju iemācījusies naudu pelnīt. Pēc ilgas meklēšanas un braukāšanas uz Pēterpili un atpakaļ pēdīgi dabūju atļauju atvērt Cēsu stacijā grāmatu galdu, uzcēlu tur pirmo kiosku Cēsīs, kur simtiem pārdevu “Kapeiku” avīzītes un citas sīkas lietiņas. Tad atvēru grāmatu, drīzāk gan rakstāmlietu un pastkaršu veikalu Cēsīs, jo […]
Andris Vītoliņš. Pirmā kopējā Dziesmu grāmata latviešiem tēvzemē un svešumā. – LELBA apgāds, LELB izdevniecība: 1992. – 951 lpp. Ilgus pēckaŗa gadus trimdas latviešu luterāņiem bija jāiztiek ar vecajām dziesmu un korāļu grāmatām. Tikai 1967. gadā varēja ASV iznākt jauna Dziesmu grāmata ar daudziem jauniem tekstiem. Dažs labs no tiem apcer bēgļu likteni, kamēr citi […]
Tālis Osis. Tagad jūs mani pieradināsit: Ietīsit, svaidīsit, apraudāsit, Guldināsit un apcerēsit Atmiņās, audeklos un freskās, Bet mana nepieklājība turpināsies; Es celšos un teikšu jums Jūsu domās un apcerīgumā: Tagad!
Pauls Gailītis (1869–1943) Bija nolijis silts, auglīgs maija lietus. Gaiss bija brīnišķas smaržas pieliets. Pa celiņu gar kanāla malu Rīgā no Kaļķu ielas puses nāca divi bērni. Vecākajam varēja būt ap astoņi, jaunākajam ap pieci gadi. Skrandainie uzvalciņi abiem lietū bija izmirkuši. Vecākais veda pie rokas jaunāko. Abi, redzams, bija brālīši. Jaunākais – bāls, izdēdējis, […]
Dr. philol. Ojārs Bušs (foto: http://www.letonikasprogramma.lv) No vācu valodas aizgūtie barbarismi, kā labi zinām, vairāku gadsimtu garumā ir bijuši – un, jāatzīst, visnotaļ pamatoti – viens no galvenajiem latviešu valodas kultūras kopēju rūpju cēloņiem un apkarošanas objektiem. Jau pirms vairāk nekā 250 gadiem, 1753. gadā, Frīdrihs Bernhards Blaufuss savā sacerējumā “Stāsti no vecas un jaunas […]
1831. gada novembrī Rīgas Jāņa latviešu draudzes virsmācītājs Johans Hermanis Treijs (1794–1849) vērsās pie lasošajiem latviešiem ar nelielu atsevišķā iespiedumā nodrukātu reklāmas lapiņu “Dievs palīdz, mīļi latvieši!”. Tajā pavēstīts, ka ar jaunu gadu (tas ir, 1832. gadu, tātad pirms 175 gadiem) latvieši varēs saņemt jaunu nedēļas avīzi “Tas Latviešu Ļaužu Draugs”. Gada laikā laikraksta abonenti […]
J. Akuratera 131. dzimšanas dienai veltīta konference Akuratera muzejs – kalnā starp kokiem pacēlies skaists un pamanāms koka nams Torņakalnā Ojāra Vācieša ielā ir viena no tām vietām, kas droši vien paliek ilgi atmiņā katram, kam nācies tur pabūt kādā no literārajiem sarīkojumiem vai tāpat vien iegriezties dzejnieka memoriālajā mājoklī. Tas valdzina ar savu nesamākslotību […]
Braucot pa Latvijas lauku ceļiem un baudot ainavas jaukumus, acis retumis atduras pret kādu īpašu arhitektonisku objektu. Dabas vidē kā pērles no jūras dziļumiem iznirst baznīcas. Gandrīz katrai no šīm lauku vidi rotājošām būvēm aiz muguras gara vēsture, to sienas uzņēmušas sevī daudzu paaudžu cilvēku likteņus un klusējot vērojušas visādus notikumus. Diemžēl, baznīcas pašas nevar […]