Jēzus viņam saka: “Ej, tavs dēls ir dzīvs.” Galma vīrs ticēja vārdiem, ko Jēzus viņam teica, un aizgāja. (Jņ. 4:50) Ticības daba ir šāda: kā Vārds mūs mierina un iedrošina, rādīdams mūžīgos Debesu dārgumus, kurus tagad vēl neesam saņēmuši, tā ticība bez šaubīšanās satver tieši šos dārgumus, itin kā tie jau būtu mūsu rokās. Jo […]
Es jūsu starpā negribēju neko citu zināt kā vien Jēzu Kristu un to pašu krustā sistu. (1. Kor. 2:2) Ir sastopami tādi sludinātāji, kuri domā, ka īstam sludinātājam noteikti jāmāca kas vairāk, ne tikai Kristus un mūsu pasludinājums. Tie ir godkārīgi savādnieki, kas nepatikā novēršas no mūsu vientiesības un sludina savu īpašo gudrību, gribēdami, lai […]
Iepriekš “Latvijas Luterānī” mēs jau norādījām uz LELB jaunpieņemtās Satversmes “jaunajām vēsmām”, kas arvien lielāku uzsvaru liek uz bīskapu suverēno pārvaldi un neparasti lielām bīskapu pilnvarām. Tagad augstākā un galīgā LELB lēmējinstance praktiski vairs nav baznīcas kopsapulce, bet gan – tās bīskapi. Tagad bīskapiem ir neapstrīdamas tiesības atcelt jebkuru baznīcas lēmumu, lemt par mācību, liturģiju, […]
Miesas tieksmes ir pret garu, bet gara tieksmes ir pret miesu. (Gal. 5:17) No šiem vārdiem varam mācīties, ka cīņa notiek nevis lielos grēciniekos, bet ticīgajos. Tas ir mierinājums kristiešiem – lai viņi nedomātu, ka, sajutuši ļaunas kārības, tie tūliņ tiks nolādēti. Mācies atzīt, ka savā miesā sajutīsi daudz dažādu piedauzību un ļaunu tieksmju arī […]
Sarakste ar LU Filoloģijas fakultātes asociēto profesori Dr. Māru Gruduli sākās pēc kādas viņas vēstules sakarā ar LL publikācijām par Paulu Gerhardu. Mūsu korespondence vairāku mēnešu garumā šķiet ieguvusi tādu kā pabeigtību, lai daļu no tās varētu arī publicēt. Didzis Meļķis: Kā radās Jūsu interese par tik senu literatūras vēsturi – par 17. gadsimtu? Vai […]
Canova Antonio, 1786–93 Kamēr reliģiozā erotika sirgst ar nepavaldītu un apskurbušu šīs pasaules apsēstību, mistika maldīgi cenšas bēgt prom no pasaules, tomēr abos šajos gadījumos cilvēka stāvoklis labāks nekļūst. Cilvēka vitalitāte negrib redzēt miesas ārējo postu, bet tas savukārt negrib redzēt cilvēka iekšējas pasaules nabadzību. Tomēr vislabāk mistiskās un bibliskās dievbijības radikālais kontrasts atklājas cilvēka […]
Lūk, un šeit mēs nonākam pie, manuprāt, pilnīgi noteikti pēdējās grāmatas Potera sērijā – Dž. K. Roulingas “Harry Potter and the Deathly Hallows”, kur pēdējos – tās maģiskās mantiņas, kas parādās nosaukumā – es tulkotu kā “nāves svētekļus” (ne “svētos”, kā tas ir šur tur parādījies latviskotā variantā). Kāds The New York Times apskatnieks (un […]
Ījaba grāmatas sākumā mūsu acu priekšā ir tēlota idilliska aina. Tā liekas gandrīz pārāk laba un skaista šai grēcīgai pasaulei. Austrumu zemē dzīvoja kāds vīrs – vārdā Ījabs. Savā dzīvē viņš bija iemantojis bagātu svētību, lielus ganāmpulkus un auglīgus laukus. Dieva priekšā viņš bija svētīgs un taisns vīrs. Var teikt, ka viņa mājokli sargāja pašas […]
Sekojiet Dievam kā Viņa mīļie bērni un dzīvojiet, mīlestībā, kā Kristus jūs ir mīlējis un mūsu labā sevi nodevis Dievam par upura dāvanu, par jauku smaržu. (Ef. 5:1-2) Tas ir, it kā Kristus sacītu: Es pats sevi nododu tevis dēļ – šādu dāvanu Es tev dāvāju. Viss, kas pieder Man, būs arī tavs; tev ir […]
Forens Makss. Madonnas saraksts. Tulk. Sandra Rutmane. – R.: Dienas Grāmata, 2007. – 432 lpp. Romāna varonis Bernāra Birūsu ir emocionāli kaismīgu ideālu vadīts cilvēks. Bernārs, būdams 19. gadsimta pirmās puses dominikāņu mūks un priesteris, kas visus upurus, sākot ar Jēzus Kristu, noteikti uzskata par nevajadzīgiem un pat kaitīgiem. Proti, pēc viņa stingras (lai gan […]