Kristus ciešanas (The Passion of the Christ) ir filma par pēdējām 12 Kristus dzīves stundām, par Viņa krustā sišanu un nāvi. Līdz šim neviena reliģiska filma nav guvusi tik pārsteidzoši plašu interesi un ievērību. Par to daudz ir rakstījusi un runājusi prese, un paudusi pārsteigumu par filmas negaidītajiem panākumiem. Protams, viens no lielākajiem veiksmes faktoriem […]
Gredzenu pavēlnieks “ir būtībā reliģisks un katolisks darbs; sākumā gan neapzināti, bet, pārskatot to vēlreiz, – apzināti. Tāpēc šai iztēles pasaulē es neievietoju un pat izņēmu laukā praktiski visas atsauces uz to, ko mēdz dēvēt par “reliģiju”, kultiem un dievbijības praksēm. Jo reliģiskais elements ir absorbēts pašā stāstā un tā simbolismā.” Tā par ticības lomu […]
Jautāju dažiem draugiem, vai viņi atceras, kas ir Vīriešu diena? Šie kaut ko saka par jūnija trešo svētdienu un par amerikāņu ieviesto Tēva dienu. Tā, protams, ir laba un veicināma tradīcija, bet man šajā sakarā tomēr prātā ir kas pavisam cits. Varbūt tāpēc, ka tolaik nebūt nebiju tik disidentiski noskaņots, kā daži mani draugi, un […]
Mirušā Lutera zīmējums, Lukas Furtenagel, 1546,Staatliche Museen, Berlin Lutera mantojums kristietībai 1546. gada 18. februāra aukstā ziemas naktī Eislēbenē mūža miegā savas acis aizvēra Mārtiņš Luters. “Es nenodzīvošu līdz Lieldienām,” viņš bija teicis savā 63. dzimšanas dienā. Norūpējušies par viņa dzīvību, viņa draugi un radinieki ar dziļām raizēm vēroja, kā janvāra beigās viņš devās savas […]
Bērnu spēles (fragments), Pieter BRUEGEL, 1559, Kunsthistorisches Museum, Vienna, © Web Gallery of Art Jēzus reiz raksturoja savus laikabiedrus, lietojot amizantu līdzību par bērniem tirgus laukumā. Interesanti! Ja Kristus runātu uz mūsu paaudzi, – kādu salīdzinājumu Viņš lietotu šodien, ar ko Viņš to salīdzinātu? Vai gadījumā arī mūsdienu cilvēki nav līdzīgi bērniem, kas spēlējas tirgus […]
Spitālīgā dziedināšana, Rembrants, apm. 1650-55.g., Rijksmuseum, Amsterdam “Kungs, ja Tu gribi, Tu vari mani šķīstīt” – šie vārdi reiz atskanēja no kāda spitālīga cilvēka mutes. Viņš nāca pie Jēzus, kā pie visvarena palīga un nešaubījās: ja vien Jēzus gribēs, Viņš varēs dziedināt arī viņa citādi nedziedināmo slimību. Tā ir ticība, kas Jēzū no Nācaretes arvien […]
Pieter Brueghel, Kermesse (1567-8), Kunsthistorisches Museum, Vienna. “Dzīve ir spēle” – mēs kādreiz sakām, kad gribam drusku brīvības vai kad vēlamies pabūt kādu mirkli bezrūpībā un ārpus laika skrejas. Filozofiski apcerīgā attieksmē pret apkārtējām lietām un notikumiem tad mēs vaicājam: kas ir mūsu eksistence? Tā ir darbs, nodokļi un nāve, lūk, trīs nenovēršamas lietas, kas […]
Dievbijība un reliģiozitāte nav viens un tas pats. Dievbijīgs cilvēks bijā, bīstas un mīl Dieva vārdu, bet reliģiozs cilvēks to var nezināt, nesaprast vai pat noraidīt, meklējot saiti ar Dievu pēc sava prāta un izpratnes. Droši var spriest, ka reliģija un reliģiozitāte atkal ir modē. Kāds skandalozs zinātnieks, kurš nesen teicās atradis gēnu, kas nosakot […]
Zvaigznes atspīdēšana, Vilnis Heinrihsons, 2007. Epifānija jeb Atspīdēšana ir baznīcas gada laiks, kad mēs daudz dzirdam par gaismu. Garīgā nozīmē tā arvien ir bijusi gaisma, kas no Tempļa spīd pasaulē, nevis otrādi – gaisma, kas no pasaules iespīd Dieva namā. Vēl cits populārs priekšstats ir gaismas cīņa ar tumsu, kur gaisma un tumsa ir līdzvērtīgi […]
Cilvēkiem ir raksturīga tieksme pēc laimes, pēc tās svētīgās sajūtas, kad es varu teikt: man visas lietas ir nostājušās savā vietā. Kad tiklab cilvēka iekšienē, kā arī ap viņu iestājas tāds svētīgs līdzsvars, tad tā ir svētlaime. Miers un līdzsvars, drošība – tas viss ir apsolīts, tuvinoties Dievam. Savā dzīvē mēs staigājam dažādus ceļus – […]